|
[17. Dec 2011|19:55] |
Tu ēd šokolādes cepumus uz piemīzta balkona. Tu tagad mācies nebūt perfekts, bet slēpšanās reflekss ir labi atstrādāts, ir jau gandrīz nakts, tu esi aiz stūra, līdz vilcienam vēl labs brīdis, te nevienam nevajadzētu nākt, pagaidām tu esi drošībā. Nez, kad tas vienreiz pāries. Viss tas seklums, tukšums un kauns. |
|
|