Diktējot ziņu no Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja vēlēšanām, LU gaitenī satiku Ilzi Dalbiņu, kura ir atgriezusies no Berlīnes. Fascinējoši, kā daži cilvēki var vienkārši make my day. Smējāmies bezmaz līdz krišanai gar zemi. Bet arī viņai praktiski visi tuvākie draugi ir ārzemēs.

Psiholoģiski sevi apmānīt ir vienkārši, iestāstot, ka visas problēmas beigsies ar pavasara iestāšanos. Jo tad ir vismaz kaut kāds laika atskaites punkts, ko gaidīt. (Un priecāties par katru nedaudz siltāko dienu, kūstošu ledu, biežāku sauli un varbūt pat slapjdraņķiem). Es tak varu :)