| veel pa vakardienu |
[11. Nov 2004|10:49] |
| [ | video |
| |  thankful | ] |
| [ | audio |
| | here i am | ] |
vakar gaaju pastaigaa pa lielajiem kapiem (iisteniibaa taa bija piespiedu pastaiga, jo mamma lika iet uz veikalu, kursh tur jau kaadu gadu vairs nav :))... jutos kaa taada iista Sarkangalviite ietriekta lilajaa mezjaa, kur dziivo vilks. bet visaa kosmosaa lielie kapi ir mana miiljaakaa pastaigu vieta, jo ir tik ljoti tuvu manaam maajaam)... tur gan ir baismi skaisti. zjeel tikai, ka nav sauss laiks, jo tagad lapas kaa veca skumprija puust uz jau sen sapuvushiem cilveekiem... tas man lika domaat gan pa lapaam, gan arii pa puustoshiem cilveekiem. saaka jau skjist, ka mana dveesele ir nedaudz iepeleejusi, liidz vakaraa kjeeros atkal pie savas graamatas pa suni, kursh nodurts ar meeslu dakshu... sapratu, ka ar mani ir baigi o.k un tik driiz nemaz netaisos galus atdot. viss notiek uz labu, tikko pasniedzeeja man atsuutiija, ka izlikusi jau sen man atziimi tikai katedraa tas nezin kaapeec man skaitaas kaa paraads, bet tas noziimee, ka vissnokaartosies, jo luudzu, lai vinja uzraxta sekretaarei, ka ar mani viss ir oki doki, ka esmu kulturaals un labi audzinaats beerns :D...
vispaar, taa kaa mana dveesele ir noskurinaajusi peniciliinu, juutos makan labi.. |
|
|
