|
|
|
Novembris 27., 2006
15:20
man tomēr ir ārkārtīgi daudz ko teikt. vārdi, teikumi un domas man kā tārpi maļas pa galvu, citi sapinušies mudžekļos, erotiskos un niknos, nevar atdalīties, pinas, maļas, dzenas viens otram pakaļ. citi cits citu nomētā vecām olām, sapuvušiem tomātiem un iepelējušām maizes doniņām. dažiem ir bail, tie iespiedušies smadzeņu dziļākajās krokās, bailīgākie sameklējuši patvērumu pie Vestibulārā aparāta vai vecā, labā Broka. daži ar karogiem vicinās, izkliedz saukļus un protestus. tāda maza galva, bet tāds bardaks tajā iekšā. tārpi neļauj naktīs aizmigt, viņi kutina ausis un mēli, viņi grib tikt ārā. viņi liek dricelēties kājām un ķermenim svaidīties bezmiegā. bet es klusēju, naktīs man nav neviena ar ko runāt, bet dienās tārpi ir mierīgi, naktīs noguruši tie izguļ savu dullumu. viss jau būtu kārtībā, bet tārpiem ir tāda paraša neprātīgā ātrumā vairoties. bet man galva par mazu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
