~Otrais dublis~

Sēdēju frizierenes krēslā, lasīju jauno "Lilit", horoskopus, kas man mānīgi ņēmās sludināt, ka šis mēnesis man būšot ļoti mierīgs, iekšējas harmonijas pilns, viss būšot kārtībā...Kārtībā? Kārtībā??? Kārtībā???!!! Šis "pareģojums" nekādi nesaskan ar manām šābrīža izjūtām, neizpratni, emocionalitāti. Un sevis meklēšanu. Lai gan nākot mājās jutos par sevi tik pārliecināta un spējīga pateikt: Es sevi mīlu! Ļoti mīlu! No matu galiņiem līdz kāju pirkstgaliem. Jo es sevi cienu, tāpat kā cilvēkus man apkārt.

Ja šīs sajūtas nav horoskopa dabiska sastāvdaļa, tad.. tik jocīgi. Es nespēju apšaubīt sakritības un norādes.

Atceros vienu cilvēku, kurš par atomfiziku varēja runāt samtaini zemā tonī, gluži kā skaitot liriskas noskaņas prozu. Tik vienkāršs, patiess un atklāts. Fizika man jau no "skolaslaikiem" riebās, bet pēc sarunas ar viņu, es kā apmāta aizgāju uz bibliotēku un paņēmu "Kvantu fiziku". Tik iedvesmojošs viņš bija. Kaut kas īpašs. Bet tikpat labi to varēja nosaukt arī par personības šarmu. Jā, tālāk par Planka konstanti un "Vinegreta" likumu (kā es to savuprāt nosaucu) tālāk netiku. Jo realitāte pieprasa arī iepriekšējas iemaņas.

Es mīlu cilvēkus, kuri mīl to, ko viņi dara! Liekas, tieši viņi maina pasauli, to iedvesmojot. Iedodot ko tādu, ko es vēlāk pārcilāšu atmiņā kā vienu no savas dzīves lielajām mācībām.