rozā ir šie puskoka lēcēju reģistri
kurus klausoties esot jāmetas ceļos
un jāsūkā ledenes ar citrona garšu
nogurums kā mūsu otrās mūžīgās mājas
velk atpakaļ uz vecā noasa šķirstu
kur pārpīpēt vienu domu pēc otras
sazaļot atdoties mērijas popinsas mūžzaļās skavās
mērena dzīvība plūst
samežģītas foreles tvīkst
un kaut ko iedomājas