- - vistas un olas

Ēdām vakar ar dēlu brokastis.
Flešbeks. Stāvu "Lauvas namā" rindā, kaut kur 98.gads varētu būt,
Neiztrūkstošais eļļas smārds, dakšiņu knikstēšana, kafijas automāta šņākoņa.
Stāvu garā rindā un pēkšņi ar nežēlīgi spēcīgu,
lūgšanas intensitātei līdzvērtīgu spēku prātu pārmāc svešāda doma -
ja kādreiz būs jādzīvo ar kādu kopā, tad tam kādam ir jāēd tikai olu baltumus,
bet man - tikai dzeltenumus.

Šī kosmiskā dējējputna klejojošā atskārta, protama lieta,
neattiecas tikai uz vistu mēnešreizēm,
bet tieši olu jautājumā
kopdzīve ar Timoteju ir izdevusies pilnīgi.