Oslo ir skaista, bet ļoti distancēta pilsēta. Es sajūtu to pašu, ko ar Larsu. Ir tā sajūta, ka tev rāda visu un atļauj visu, bet ar laiku tev pasaka, ka tu tomēr esi svešiniece, kura nekad nekļūs par vienu no vietējiem. Es varu darīt visu, ko es gribu un varu, bet man nav lemts iekļūt apļa iekšpusē.
Es esmu kā ļaunais gars. Indiāņi tic tam, ja tu paliec aplī iniciācijas rituāla laikā, tad tev nekas nedraud. Viņiem pats galvenais ir palikt aplī un tad es neko nevaru izdarīt. Es varu viņus kārdināt un biedēt, un pieglaimoties, bet es nevaru neko citu.
Es visur esmu svešiniece, kas necenšas iedzīvoties, jo man tas vairs nav vajadzīgs. Es esmu nogurusi kļūt par savējo, es labāk esmu kārtējā nataša, kas tomēr nav nataša.
Es labāk esmu nesaprast, nekā saprast no tumsoņiem, kuru saprašana par mani man vajadzīga.
Es esmu kā ļaunais gars. Indiāņi tic tam, ja tu paliec aplī iniciācijas rituāla laikā, tad tev nekas nedraud. Viņiem pats galvenais ir palikt aplī un tad es neko nevaru izdarīt. Es varu viņus kārdināt un biedēt, un pieglaimoties, bet es nevaru neko citu.
Es visur esmu svešiniece, kas necenšas iedzīvoties, jo man tas vairs nav vajadzīgs. Es esmu nogurusi kļūt par savējo, es labāk esmu kārtējā nataša, kas tomēr nav nataša.
Es labāk esmu nesaprast, nekā saprast no tumsoņiem, kuru saprašana par mani man vajadzīga.