07 Septembris 2008 @ 04:57
 
Atstāju savējo mājās,jo viņam 5 bija jābūt centrā.Aizg aju uz centru ar vienu domu,bet atnācu ar citu.
Nekad viena bez viņa nebiju ballējusies centrā ar viņa draugiem,sanācā.Ja neskaita to,ka trīs no viņiem man uzmācās,tad viss bija baigi labi.Plus vēl viņi gandrīz sakāvās ar kaut ko.

Man vajadzēja viņu modināt un uztaisīt viņam brokastis,attapos frančos ap 4,sāku skriet mājās.Domāju,šis vēl guļ.Uztaisu brokastis,a še tev-viņs jau sen prom.škrobe,un jūtos stulbi.Man VAJADZēJA būt jau mājās.Man bija tik daudz ko stāstīt viņam,bet labāk,ja tagad nerunāšu,jo nekas diži iepriecinošs nav.

KAUNS ,ka es tā varu atstāt puisi savās mājās gulēt ,bet pati aiztīties ballēties.
Pats vainīgs,ka 7dienas rītā jāmauc uz Igauniju,..
 
 
( Post a new comment )
mezzanine[info]flipside on 7. Septembris 2008 - 21:57
Nu jau par vēlu. Kas bijis - bijis. Parasti emocionāli līdzīgās situācijās pieņemu notikušo, sarāju sevi un tad stingri sev nosaku - vairs par to nedomāt, bet kko darīt lietas labā. Galvenais - nesākt gruzīties.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
An.[info]es_un_naglas on 8. Septembris 2008 - 00:20
Es jau negruzos,prātā nenāk.
Man ir palaimējies ar savējo,viņš saka ,ka saprot un zin,ka nav jēgas celt skandālu,jo viss ir pārāk labi,lai sabojātu .
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)