jessamina

Pa ilgiem laikiem sajutu tādu izjūtu, jūtas kā bērnībā, kad nokavēju muzikasskolu vai vienkārši to kavēju. Skolotāja bija dusmīga un bļāva un tieši tāpat es jutos vakar korī. Iespējams šī bij tā vieta, kur man arī iedzina dažus kompleksus -trīcēšanu un stostīšanos, ka neko sakarīgu vienkārši nevari pateikt.
Skolā ar pēdējos darbus ir jāpaspēj veikt. Dažas stundas gulēt tas ja ir daudz.
Vakar piekritu braukt uz Vāciju Hanzas dienām.Jāizmanto tak valsts nauda, tikai vēl nezinu kā to pateikt savai kora diriģentei, jo viņa noteikt bļaus un mani uzspridzinās, jo tieši vienā no tām dienām ir kora skates pusfināls. Turies, galvenais izgudro ko runāt, lai atkal neuznāk klikšķis,ka neko nespēj pateikt.
Pavasaris-tas tev, jā, tieši tev. Es vēlos tevi satikt pēc iespējas ātrāk. Man pietrūkst tavas balss un kā vienu no trūkumiem saskatu, ka nevarm sarunāties, man tas patiešām pietrūst, šīs cilēcīgās, normālās sarunas. Ar katru dienu aizvien mazāk atceros tavu smaržu, acu skaienu un siluetu tumsā. :)