Visu dienu ar brāli bijām pie draugiem. Kā no rīta uzsēdāmies uz saviem riteņiem, tā tikai pirms brīža pārradāmies. Bijām pie Lienes, brālis pie Ločika. Bija ļoti labi. Lielāko dienas daļu dauzījāmies, sauļojāmjies, peldējāmies, spēlējām bumbu, karoče - vandījāmies pa jūrmalu. Lai gan ūdens nebija no tiem siltākajiem, es tiku ievilkta jūrā veselas 2 reizes. Otrajā reizē bija pavisam traki, Ločiks vnk mani nelaida vaļā... Un par to viņam tgd ir 3 baisi sarkanas švīkas uz muguras no maniem nagiem. Ja godīgi, es pat neatceros brīdi, kad saskrāpēju viņam to muguru, atceros tikai, ka dūru ar nagiem rokā... Ļoti ceru, ka tās ātri pāries, izskatās diezgan nepatīkami... :( Bet kopumā bija ļoti labi... Ap pieciem atmināmies atpakaļ, bet tad atkal devāmies uz Timmājiem, šoreiz jau ar mašīnu un mamma arī. Cepaām desas pašā jūras krastā... nu tur, kur parasti... un atkal bija ļoti labi... Izdevusies diena. Šķiet, ka ar Lieni viss pamazām arī uzlabojas, vienu laiku man pat likās, ka viņa negrib mani satikt, bet šodien pārliecinājos par pretējo... Bet varūt man tikai tā šķiet? Tomēr, paldies par šo dienu... paldies... Mans īpašais šodienas smaids viennozīmīgi pienākās tev, Lieņuk! :)

Tikko pie garstāvokļa ailītē ierakstīju - mazliet laimīga. Mazliet nobijos no tā vārda - laimīga... Kas vispār ir laime? Un ja tu saki, ka esi laimīgs, vai tas nozīmē, ka nekas labāks vairs ar tevi nebūs, samierinies? Man kkā šķiet, ka laime ir kkas nu tik labs, kkas priekš manis tāls un neaizsniedzams. Bet es šodien jutos labi un uz mirkli vairs nedomāju par visām ikdienas likstām. Tad jau likam būtu pareizi to nosaukt kaut vai par mazu mazu laimīti...