Reiz karalis iegāja savā dārzā un atklāja, ka visi koki, krūmi un puķes izbalē acu priekšā. Ozols teica, ka mirst tāpēc, ka nav tik augsts kā priede. Priede - no tā, ka nespēj dot vīnogas, bet vīnogulājs - tāpēc, ka nespēj ziedēt tikpat skaisti kā roze. Tikai viena puķe bija svaiga un ziedēja, kā vienmēr. Karalis bija ziņkārīgs, kāpēc gan tā ziedēja, kā nekas cits. Puķe atbildēja:"Kad tu mani iestādīji, tu vēlējies, lai tavā dārzā būtu puķe tieši tāda, kā es. Es to uztveru, kā pasu par sevi saprotamu. ja tu vēlētos redzēt dārzā tikai ozolus, vīnogulājus vai rozes, tu stādītu tikai tos. Bet es nespēju būt nekas cits, kā tā, kas esmu, un es centīšos būt tāda pēc iespējas labāk."
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}