(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Dec. 30., 2006 | 01:21 am
ar deviņcentimetrīgajām Latvijas zvaigžņotajā ziemā uz mājām. papēžu klipiņi gan drīz būs galīgi nodiluši, bet vienalga nevaru atturēties no tādiem gājieniem. pasaule pasaulīt, cik tu gan esi skaista, kad visi dienas sārņi aiziet līdz ar pēdējām gaismas svēdrām. miers un smaids- es zinu, miedziņ no tā senā raidījuma, ka man jau bija jābūt zem segas. un es būšu, bet vispirms- ziniet, cilvēki, kas mums visiem visvairāk pietrūkst? patmīlas. bet tādas pamatīgas. visaugstāk jums būs vērtēt sevi. vispirms domājiet par sevi. rūpējieties par sevi, uztraucieties par sevi. ko domā vai dara citi, tam vienmēr ir jābūt otršķirīgam. un galvenais- iemīliet sevi. un tā uz neatgriešanos, jo tikai tad ir vērts nostāties pret citiem, ja pretī liek ko mīlestības cienīgu. lai ir vērts cīnīties. un tad man arī nebūs jāsatiek cilvēki, kuri padodas jau divdesmit gados, aizmirstot, ka tā ir tikai daļa no visas dzīves.
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
morwen
date: Dec. 30., 2006 - 03:04 pm
Link
Atbildēt | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kaktuss
date: Jan. 2., 2007 - 09:27 pm
Link
vispar jau viņš ir bariņā, kurš varētu izcelties ar sīku huligānismu.
es viņu atceros kā cilvēku ar smadzenēm un dabisko džentlmenismu (nu to, kas vai nu ir, vai nav). diemžēl nevienam viņš tā īsti nebija vajadzīgs. tā nu viņš šobrīd ir tur, kur ir. jo bija par maz patīlības, lai spētu domāt tikai par sevi un pamatīgi, ne tikai vienai dienai.
Atbildēt | Iepriekšējais