27 June 2010 @ 02:46 pm
 
..tas neskaidrais kauns, kā ar neko nesaprotošu skatienu pamodās, skatījās griestos, pulkstenī un tikai tad piesardzīgi palūkojās, kas guļ blakus. [..]un, izgājis ārā, alkatīgi iekampa svaigo gaisa malku.. /oskars vizbulis/

tik uzkrītoši kāds testosterona kamoliņš nopūtās un uzelpoja, kad aiz viņa muguras aiztaisījās pretējās kaimiņienes durvis. kā knapi knapi no elles kopīgu brokastu formā būtu izmucis.