| Vilcienos, lai glābtos, viņi lasīja |
[25. Aug 2005|19:05] |
Dziedinošs balzams. Stingrā rakstu zīmju precizitāte, kura aizšuj šausmu brūci. Acis smalko rindiņu straumēs atrod nepārprotamu glābšanās ceļu, pa kuru var aizbēgt no juceklīgās tēlu plūsmas, ko skatienam uzspiež vilciena logs. Stacijās pat pārdeva īpašas lampas - lampas lasīšanai. Tādu lampu turēja vienā rokā, un tā iezīmēja intīmu gaismas konusu virs atšķirtās lappuses. Tas jāiztēlojas. Vilciens, kas neprātīgi joņo pa diviem dzelzs asmeņiem, un tā iekšienē - maģiska sastinguma nostūris, ko precīzi iezīmējis liesmiņas cirkulis. Vilciena ātrums un apgaismotās grāmatas nekustība. Mūžīgi žilbinošā pasaules daudzveidība visapkārt un lasošās acs pārakmeņojies mikrokosmoss. Kā klusuma kodols pašā sprādziena sirdī. Ja šis nebūtu īsts stāsts, patiess stāsts, tad varētu domāt, ka tas ir tikai precīzas metaforas skaistums. Tādā nozīmē, ka varbūt vienmēr un visiem lasīšana nav nekas cits kā stingra raudzīšanās vienā punktā. jo tikai tādējādi var [asargāt sevi no nevaldāmi garām skrienošās pasaules kārdinājumiem un to nestā posta. Neviens nekad neko nelasītu, ja nevajadzētu glābties no bailēm. Nelasītu, ja nevajadzētu padzīt kārdinājumu apmierināt kādu postošu vēlēšanos, kurai pretoties citādi nepietiks spēka. Cilvēks lasa, lai nevajadzētu pievērst skatienu logam, tāda ir patiesība. Atvērta grāmata vienmēr liecina, ka tai līdzās ir baiļu mākts cilvēks - acis kā piekaltas grāmatas rindām, lai skatienu nenolaupītu degošā pasaule - vārdi, kas cits pēc cita iespiež pasaules dārdoņu blāvā piltuvē, līdz beidzot to var satecināt stikla veidnītēs, ko sauc par grāmatām - tas ir visrafinētākais atkāpšanās veids, tāda ir patiesība. Gļēvulība. Taču tik maiga. Tas ir svarīgi, tas vienmēr jāpatur prātā un jānodod tālāk, šai apziņai jāpārceļo no slimnieka pie slimnieka, kā noslēpumam, - jo tas ir noslēpums, kas nedrīkst pagaist kāda vājumā vai spēkā, tam vienmēr jāsaglabājas vismaz kādas pagurušas dvēseles atmiņā, un tur tam jāskan kā tiesas spriedumam, kas spēj apklusināt ikvienu: lasīšana ir tik maiga gļēvulība. Un vai gan no maiguma ko saprot tas, kurš nekad nav noliecis savu dzīvi - visu dzīvi - pār kādas grāmatas pirmās lappuses pirmo rindiņu?
[A.Bariko Stikla pilis] |
|
|
