Es atkal redzēju murgu. nu tādu no visbaisākajām šausmu filmām. es nosapņoju par kaut kādu dzīvokli, es zināju, ka iekšā nevajag iet, bet es gāju. Un tās bailes bija tik īstas un tajā pašā laikā milzīga pārdrošība. Un tas smārds - kad ieiet pie kāda veca cilvēka, tik reāli īsts. vispār pēdējo mēnešu laikā es sapņos bieži ievainoju savus brālēnus, bet man nav nekāda naida pret viņiem. nesaprotu.
Nesen uzzināju, ka mana vecātēva māsas(Veras tantes) vīrs maziņš vai jauns būdams ar savu māsu izglābās no Audriņu ciema nodedzināšanas. man nebija ne jausmas. par tādām lietām jau skaļi nerunā.