naktī manas mājas pirmajā stāvā strādāja milzīga pelmeņu bode. visi stāvēja garās rindās un pirka arī kivi fantu un koka kolu. tualetes bija kā uz paagutinājuma un tāda murdoņa un kņada, ka nevar rindā neiestāties. un mans paziņa rupucis īstenībā ir kaķis. kad jautāju; kas tu esi viņš neatbildēja, tikai mainīja sevi no kaķa un cilvēku. es pamodos, un pieglaudos, izstaipījos un tad jau bija jāskrien ģērbties.
|