Dziivoju te taapat uz prieksu. Saak irveidoties zinaami ieradusmi, dienas kaartiiba, skaidriiba par lietaam un situaacijaam. Kermenis buntojas - negrib pienemt to, ka diena ar nakti samianiijusaas vietaam, kaa arii to, ka nav un nebuus taadi laika apstraakli kaa Latvijaa. Esmu saauksteejusies. Iesnas un suurstoss kakls. Naktiis iisti nevaru aizmigt, dienaas naak miegs. soriit pamodos cetros, visa sausmiigi nosviidusi, drudzis arii laikam bija. Kaa par spiiti esmu maajaas aizmirsusi visas saauksteesanaas zaales. Tad nu seedeeju naktii gultaa, dzeeru karstu uudeni, gaidiiju riitu. Stulbi kaut kaa. No riita pazeelojos mazliet maaksliniekiem, un jaukais austraalieties Saimons man iedeva cetras apiriina tabletes. Maliet paliidz.
Saauksteejos es drosi vien ne deel karstuma un trakaa mitruma. Driizaak pie vainas ir gaisa kondicioneetaaji, kas te visaas iekstelpaas bagaatiigi puus ledainu gaisu. Ne jau man vienai tas ledusgaiss nepatiik. Iedomaajietes - ienaac tu no aara, vis nosviidis taa, ka dreebes pielipusas pie miesas, un te tev uzreiz virsuu saak puust aukstu gaisu. Un taa visu dienu - laukaa staigaa nosviidis, ieksaa - tiec appusts ar ledusgaisu. Veel arii uzdzer aukstu citronuudeni un tad vispaar baigi forsi.
Bet vispaar IR baigi forsi. Ir labi. Tiesi tas, ka te gandriiz nekas nav taa kaa ierasts. Viss ir kaut kaa savaadaak. Tas, ka mees te esam tik dazaadi. Ir jau pierasts, ka visaados maakslas pasaakumos ir eiropiesi un amerikaani, bet te ir arii korejiesi, austraaliesi, viena maaksliniece no Singapuuras un, protams, krietns pulcins japaanu. Eiropiesi esam kaadi pieci. Man tik loti patiik veerot taas svesaadaas sejas, to, kas vieniem ir liidziigs un atskiriigs. Patiik dazaadie profiili, kustiibas, zesti. Redzot, cik siikiem, maigiem soliisiem staigaa japaanietes, sapratu, ka ar savaam lielajaam latvietes peedaam eju milziigus soljus. Un kadi tiem korejiesiem skaisti vaigu kauli. Un viens korejietis mums te ir kaa taads ugunojoss puukis - tik intensiivs, skaists, viiriskiigs, loti pamanaams. Un korejiesu maaksliniece ir tik trausla un tievina kaa putnins. Kajinas tipina ka cielavinai un ir tik tievas kaa man rokas. Austriete arii atgaadina punu, tikai vinai seja ir asaakaam liinijaam, skarbaaka, ne tik pluustosa. Zviedrietes ir garas un viiriskiigas. Austraaliete ir tiesi taada, kaadai, man skiet, buutu jaaizskataas austraalietei - ruusganiem matiem, vasaras raibumiem uz sejas, platu, skaistu muti. Bet otrs austraalietis ir aborigeens peec izcelsmes, tikai kaut kaada sajaukumaa. Ar visu sajuakumu vins tomeer izskataas peec aborigeena. Bet es esmu latvie ar iisiem matiem, lielaam peedaam un smalku seju. Acis man ir zili peleekas, un citam nevienam te taadas nav.
Vakaros seezam visi kopa, dzeram alu, paleenaam sapaziistamies, plaapaajam par maakslu, dziivi, visu plaso pasauli. Runaajam angliski. katrs ar savu iipasu akcentu un vaardu kraajumu. Kaa jau taados pasaakumos.
Taa, luuk. Man te paslaik peecpusdiena. Jums - riits. Viss turpinaas. Piedziivojumi, dziive, laiks, pasaule. Ir interesanti.