Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 1., 2006

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
17:16
dīvaini, ļoti dīvaini jūtos, kā planēta, kā māte zeme vai kā kas.

un cik ļoti daudz spēka ir mazam, 7gadīgam cilvēkam, kuram ir muguras trūce, kustību traucējumi un vēl dažas problēmas, par kurām publiski neizteikšos. viņš pats varonīgi uzkāpa trešajā stāvā, pats nokāpa, izturēja 30 minūšu svinīgo līniju stāvus, rindu uz fotogrāfēšanos, vēl pāris reizes nokāpa un uzkāpa uz trešo stāvu, pasmaidīja daudz svešiem cilvēkiem, kas ziņķārīgi uz viņu blenza, viņš teica, ka pirmdien nāks atkal. un tad man palika kauns pašai par sevi, nu ko es ņaudu. darba daudz? nu un! laika nav? nu un! ar tevi taču viss ir kārtībā! tikai piecelties un darīt vajag.

(4 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]mesmerize
Date:1. Septembris 2006 - 17:28
(Link)
Vismaz ir kas iedvesmo! Cilvēki tiešām pārāk daudz par čīkst par sīkumiem.
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:1. Septembris 2006 - 17:30
(Link)
interesanti tas, ka čīkst par sīkumiem, par lielām lietām nerunā, nezinu, kautrējas varbūt, neuzticas vai kā.
[User Picture]
From:[info]mesmerize
Date:1. Septembris 2006 - 17:43
(Link)
Cilvēki ir noslēgti un neuzticas citiem! Bet pačīkstēt par sīkumiem prot ikviens!
[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:1. Septembris 2006 - 18:05
(Link)
sasodīti iedvesmojošs ieraksts. tikai piecelties un darīt, tā tas ir.

> Go to Top
Sviesta Ciba