šodien ar sufianu,samīru un mirko aizvadījām diezgan jauku vakaru. ūdenspīpe,vins un marokānu tēja bija tas,kas man bija vajadzigs pēc šausmām ar lielo zirnekli,kuru man lika turēt rokās.
tagad sēžu un domāju [nē,ne par to,ko ņemt līdzi uz Milānu,lai gan skatiens ik pa brīdim aizklīst uz skapja pusi] bet gan par to, ko viņi teica.
viņi nespēj vairs iedomāties dzīvi,kāda bija kad manis te vēl nebija. un arī no jangsteriem,ar kuriem strādāju esmu dzirdejusi ko līdzīgu.jā,kā bija,kad es dzivoju Latvijā? kāda bija dzive,kad bija nepārtrauktas ballītes? kā bija tad,kad bija savādāk? es atceros, es vēl atceros, bet es nemācētu vairs tā dzivot. protams, ballītes un visu es varētu [hihi], bet es vairs nespēju iedomāties savu dzivi bez tām mazajām smaidīgajām bērnu sejiņām, bez kaitinošajām tīneidžeru sejām un bez tām hm...neaprakstāmajām jangsteru sejām. es vairs nemāku iedomāties dzīvi bez turku veikala, marokāņu tējas un sava rajoniņa. [jou ;D]
bez tiem, par kādiem iepriekš nekad nedomāju.
un es zinu,ka šitam visam pienāks beigas. pēc ... neskaitīšu mēnešus. un ko tad? kā būs tad,kad man būs jāaizbrauc no tejienes, jo man būs jāmācās? kā būs tad,kad katru dienu nepanemšu riteni un nebraukšu uz jaunatnes centru, un atpakaļ braucot necīnīšos ar tauriņiem vēderā?
tagad sēžu un domāju [nē,ne par to,ko ņemt līdzi uz Milānu,lai gan skatiens ik pa brīdim aizklīst uz skapja pusi] bet gan par to, ko viņi teica.
viņi nespēj vairs iedomāties dzīvi,kāda bija kad manis te vēl nebija. un arī no jangsteriem,ar kuriem strādāju esmu dzirdejusi ko līdzīgu.jā,kā bija,kad es dzivoju Latvijā? kāda bija dzive,kad bija nepārtrauktas ballītes? kā bija tad,kad bija savādāk? es atceros, es vēl atceros, bet es nemācētu vairs tā dzivot. protams, ballītes un visu es varētu [hihi], bet es vairs nespēju iedomāties savu dzivi bez tām mazajām smaidīgajām bērnu sejiņām, bez kaitinošajām tīneidžeru sejām un bez tām hm...neaprakstāmajām jangsteru sejām. es vairs nemāku iedomāties dzīvi bez turku veikala, marokāņu tējas un sava rajoniņa. [jou ;D]
bez tiem, par kādiem iepriekš nekad nedomāju.
un es zinu,ka šitam visam pienāks beigas. pēc ... neskaitīšu mēnešus. un ko tad? kā būs tad,kad man būs jāaizbrauc no tejienes, jo man būs jāmācās? kā būs tad,kad katru dienu nepanemšu riteni un nebraukšu uz jaunatnes centru, un atpakaļ braucot necīnīšos ar tauriņiem vēderā?
`ja būs vēl kāda brīvprātīgā pēc tevi, mēs apsolam viņu tik ļoti nemīlēt.`
ja bus vēl kāda/kāds es bušu nenormālianormāli greizsirdiga.
[bet jūs zinat, cik viņiem ir grūti.un man patīk palīdzēt.visas tās viņu problēmas, kuras patiesībā viņi paši rada.un tad ir tas brīdis,kad tu redzi,ka kaut kas mainās uz labo pusi. UZ LABO PUSI. ]
bet par to nedomāt.
tagad padomāšu,par to,ka ceturtdien braucu uz Milānu.
Samirs ar Sufianu saka,lai es paņemot viņus līdz.
mans rōzā koferis ir diezgan maziņš. tagad domāju,kā viņus abus tur iebāst. un habubiju arī.
tātad - trīs vīrišķi manā mazajā koferītī.drēbēm vietas nebūs.
ES JŪS VIENKĀRŠI MĪLU.