lmr

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
21:22: lasot vienmēr iztēlojos sev pazīstamas vietas, lai aizpildītu neaprakstīto, un es no tā nekādi nevaru izbēgt. galvā šo to pagrozu, kā saka teksts, tur uzaug kalns, iekšā sienas krāsa pēkšņi nolūp, palodze apaug zirnekļu tīkliem, bet pamats nemainās. un pat līdz galam aprakstītajās un nezināmajās vietās ielien pazīstamās. un tas man mazliet riebjas, jo nevaru galvā iztēloties ko pavisam svešādu, bet mazliet arī patīk, jo pazīstamās vietas kļūst ne tik pazīstamas. tikai ļoti retos gadījumos, kad aprakstītajām vietām es it neko pazīstamu nevaru pielīdzināt, notiek lēna izniršana no miglas svešatnē, un tad ir baigi labi. bet arī pazīstami ir labi. viss ir labi! cilvēku izskatu gan grūti mainīt, tie jau pirms izskata apraksta pēc kaut kā izskatās, tie nekad neiznirst no miglas.

4 raksta - ir doma

Comments

[User Picture]
From:[info]blond
Date:12. Aprīlis 2016 - 22:52
(Link)
vienalga, nezināma vieta vai pazīstama, tikai uz reālās jutekliskās pieredzes tu vari to ticami aprakstīt, uzbūvēt, pat ja tas būtu Marss. atceros, kā Zigmunds Skujiņš pirms simt gadiem Jauno autoru seminārā kādam teica (ne man), kurš bija aprakstījis stāstā, kā brauc naktī vilcienā un redz pa logu tādu un šitādu ainavu: neko tu tur neredzi, izņemot savu atspulgu! Jo tā ir - vicienā gaisma, ārā tumsa, un neko vairāk par savu seju tu tur saskatīt nevari.
Tā ir tā realitāte, taustāmā, raupjā, tas, kas rada ticamību jebkura žanra literatūrā. Un tikko tu pieļauj kādu tamlīdzīgu kļūdu, lasītāja doma aizķeras, viss darbs kļūst apšaubāms.
Tā man šķiet.
[User Picture]
From:[info]lmr
Date:13. Aprīlis 2016 - 09:17
(Link)
es par lasītā teksta iztēlošanos, ne rakstot. piemēram, aprakstīts dzīvoklis, un es uzreiz iztēlojos savu dzīvokli, un tad, lasot tālāk, tas tiek aprakstīts vairāk un nemaz nevar būt mans dzīvoklis, tad iztēlē jābrucina nost sienas un jābūvē jaunas izlasītās istabas, un esmu divdesmit gadus krājis atmiņā sienu/grīdu/logu/mēbeļu/tekstūru/faktūru u.c. lietu katalogu, lai salīmētu kopā tādu, kāds tas ir uzrakstīts, bet tas ir tas, ko man izdarīt ir grūti, jo nevaru pietiekami distancēties. visu salīmēt ir viegli tikai pasakās un pilnīgi šizo grāmatās, nez, gaetāno krematosā, piemēram, jo tajās var ienirt kā sapnī, un sapnī jau viss šķiet īsts.
[User Picture]
From:[info]blond
Date:13. Aprīlis 2016 - 09:39
(Link)
ahā, pāpratu.
From:(Anonymous)
Date:19. Aprīlis 2016 - 00:40
(Link)
Haha, lasīju Tavu ierakstu, māju ar galvu un domāju - tieši šitā arī ir, jo īpaši Gaetāno Krematosā.

/augsne
Powered by Sviesta Ciba