Zeltainu ugunskura liesmu apmirdzēts cilvēks, kas mani mīl, un mana uztrauktā sirds, tad izvēles priekšā starp puisi, kurš vēlējās sagaidīt dienu, kad varēs mani noskūpstīt, paceļot balto plīvuru pie altāra, un vīrieti, kas tos zaga drēgnajā Ķīšupes vasarnīcā. Mani sajūsmina šis brīnišķīgais cilvēks, ir mirkļi, kad viņu redzot, man aizraujas elpa, tad es vēlos viņam pieglausties tuvu klāt un sajust tikai viņam raksturīgo smaržu

Viņam ir brīnumskaistas acis, dažreiz man gribas bēgt no tām, no viņa caururbjošā ērgļa skata, augstā balss toņa un audzinošās frāzes: "Es netaisos ar Tevi cīnīties!". Vakar es to mēģināju darīt, gala rezultātā redzēju pret auto nevērīgā pozā atslējušos Andri, viņa sejā varēja manīt apslēptu smaidu, viņa acis smaidīja.....

Man ir ērti viņa tīklos, es redzu ģeometriski pareizu pasauli un jūtu iluziāru drošību, es mīlu!