Aizbraucu uz Lietuvu bez pases, bet ar lielu apņemšanos piedzerties alu. Ceļojumu sākām it kā ļoti laicīgi - ap desmitiem rītā, taču tad vēl vajadzēja meklēt un neatrast manu pasi, paēst Neiburgā kārtīgas buržuju brokastis, iebraukt Lāčos pēc vēl vienām brokastīm, apstāties ceļmalas krogā lekt pār malku grēdām, šūpoties un paņem čeburekus ceļam, tā kā rezultātā izbraucām no Liepājas jau krēslā :), bet mums pie stūres ir Jancis, tāpēc paspējam vēl patīkamā tumsā pirmo reizi iekarot Mirušo kāpu, un patiesībā ļoti sirreāli - tu šļūc pa kāpu, kurai neredzi galu, redzi tikai kūpinātā kadiķa zaru. Nida pret mums ir vēlīga un piedāvā naktsmītni, kura mijās ar filmu par Sibīriju, alu pie jūras un tīkamām dziesmām. Trešdienas rīts ir grūts, bet tas netraucē galvai pulsējot, pieveikt vēl vienu kuršu kāpu, kuras augšā mūs sagaida krusa. Atpakaļceļš caur skaistiem meža ceļiem, un esam gatavi doties gaismā iekarot Mirušo kāpu. Tas izdodas vairāk kā lieliski un četru stundu laikā esam pilnīgā skaistuma varā, beigās es nomaldos no mūsu četrotnes, attopos uz šosejas, pie policijas mašīnas. Pēc tam jau ēdam zušus pa dešuku burkā, pa zaķi tiekam atpakaļ uz otru krastu, un pieklājīgā laikā esam atpakaļ Reigā. Paspēju vēl izlasīt smeldzīgās Salauztās dvēseles, naktī gulēju kā nosista. Ar sapņiem.
Mūzika: Crystal_Stilts_-_Converging_In_The_Quiet
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
veicot pagriezienu Liepājas virzienā, redzu turieni caur logu, nedaudz tālāk ir ceļmalas kafejnīca, kur ceļ viesu namu, to arī redzu. Tikai tagad priekšā centīgi būvē to kaimiņpili...
(Reply to this) (Parent)