vēl tikai maija beigas, bet sajūta, ka man jau tagad ticis vairāk no vasaras kā pēdējos gadus sanācis to saķert aiz astes kopumā. varbūt tas ir tikai šis karstums. bet varbūt ne tikai.

pagājušogad ap šo pašu laiku bija daudz darba, es nolikos ar angīnu, tiku uz pekām tikai ar antibiotikām un gaidīju atvaļinājumu. šogad ir mazāk darba, es gaidu atvaļinājumu un kopumā droši vien medīju to pašu veco labo Pārmaiņu Vēju sajūtu, bez kuras jau atkal nevaru iztikt.

mājas šodien pārvērtušās par kaut kādas radošās dzirksts eksplozijas vietu... vakar miega nebija nevienā acī. cēlos un saiņoju M. dzimšanas dienas dāvanu. šķiet, ka noformējums ir vislabākais no šī visa. aiz bantītes aizspraudu putna spalvu. pūkainu un baltu. lidojuma sajūtu Tavām dienām...

ja neskaita to, šorīt viss kā ierasts. lejā, pagalmā, tipogrāfijas darbinieki jau rosās un man arī būtu jāķeras klāt ilgāk neatliekamajam.