Ella ar pirkstiem viegli pārbrauca pār klavieru taustiņiem. trin ti rin ti trin. vieglītēm noskanēja. viņu pacēla no melnajām klavierēm un pārcēla uz baltajām. tā viņa gulēja uz viņām kā dīva garā kleitā ar šķēlumu līdz mežģīņotās zeķes maliņai. tikai viņas mugura bija sastiprināta dzelžos. tā lai ķermenītis neizjūk, tā lai nekarātos kā novītis, sāpēs saliecies zieds. tēvs galu galā Ellai nopirka klavieres ar stikla karkasu un spoguļtaustiņiem. Ellu iekarināja smalkās dzezs trosēs. viņai palīdzēja uzvilkt kleitu ar milzīgiem tauriņa spārniem. viņa tika turēta guļoša kā lidojošs taurenis pie klavierēm. klavierēs spoguļojās ziedi. spēlējot izskatījās, ka klavieres taustiņi glāsta ziedus. Ella spēlēja un raudāja. klavieres rūsēja no asarām. viņai sāpēja. sāpēja gan mugura, gan sirsniņa. viss sāpēja no skaistuma.