Lācenītes piedzīvojumi

Ir sveetdiena un esmu atkal savaa diivaaninjaa ar portatiivo kleepii un rakstu savus laaceniites piedziivojumus. Shodien pavisam mieriiga diena, pieceelos vienos. Sen nebiju taa guleejusi: 12 stundas no vietas. Ljoti daudz sapnjoju, par saviem draugiem un draudzeneem Latvijaa. Vienu briidi pat likaas, ka esmu atkal tur. Bet nee, pamodos un biju tur kur esmu tagad.
Peec saaljajaam brokastpusdienaam sakravaaju mantinjas un devos uz baseinu sauljoties. Peec triis stundu sauljoshanas un valsiitshanaas no viena saana uz otra un zhurnaala lasiishanas jau bija laiks iet maajup. Garaam ejot iemeercu kaaju baseinaa, un nozheeloju, ka nebiju panjeemusi dvieli liidzi, uudens bija pavisam labs, lai arii neviens nez kaapeec nepeldeejaas. Riit noteikti peldeeshos, nevar taa tak, atnaakt un nepeldeeties, un fiziskaa nodarbe arii vajadziiga un kur nu veel labaak, kaa uudenii :))
Ap pieciem aizbraucu uz Opencor, paartikas veikals, kas sveetdienaas arii valjaa, nopirku sulinjas un dzeramo uudeni, apskatiijos zhurnaalus un devos maajaas.
Riit brauks mans viirins maajaas no laukiem. Ai cik labi. Jau triis nedeeljas neesmu vinju redzeejusi. Chetros naktii iebrauks, taatad buus jaaiet aatri guleet, lai var chetros piecelties un braukt pakalj uz autoostu.
Priekshaa popcorna bljoda, ko vakar sacepu. Kaut kaa negribaas vairaak. Ieshu laikam chucheet. Ar labunakti.