| There are still humans in the glass |
[Jul. 25th, 2004|09:17 am] |
KOMENT v.01: Gribas atstaat atminai- nav mans, bet ljoti aizkjeera. Tacu, kaa jau allazh mani vairaak saista cilveeku rekacijas.. i-nets tam ir pateiciiga vide- iespeeja neatkariigi noveerot, zeel tikai, ka tik ierobezhotu sab. dalju..
---
Tas notika kādā vakarā Raganā. Dzīves ceļš bija aizvedis mani un dažus pazīstamus cilvēkus uz kādu kafejnīcu. Naudas nebija daudz, bet tējai pietika.
Man iedeva baltu tasīti ar iepakotu tējas maisiņu un stikla tējas krūzi ar karstu ūdeni. Atplēsu tējas paciņu vaļā, izņēmu maisiņu un iegremdēju to tējā, skatoties, ka ūdens lēnām iegūst brūnganu nokrāsu, kuras epicentrs atradās tējas maisiņā. Paskatījos uz atplēsto tējas maisiņa iepakojumu.
Tad es to pamanīju. Visas apslēptās pasaules sistēmas nodevību. Uz iepakojuma bija uzzīmēts cilvēciņš un tam blakus vienādības zīme, kura norādīja uz blakus uzzīmētu tējas maisiņu. Cilvēks ir tējas maisiņš.
Cilvēks tiek iemests karstajā pasaues ūdenī, kurā tam izplūst visa sula. Izplūst visa sula, atstājot vairs nederīgus biezumus, kuri pēcāk tiek iemesti miskastē. Sistēma ir tāda izveidojusies, ka pasaule ir milzīga stikla tējas krūze, kurā tiek iemesti daudzi mazi cilvēciņi, no kuriem izplūst sula uz visām pusēm, atstājot nelielas izmaiņas ūdens nokrāsā. Un kāds skatās no ārpuses. Kāds skatās un smejas, un lēnām dzer ārā tēju. Un tā tas turpināsies, līdz visa tēja būs izdzerta.
Vīrs ar tēju
---
KOMENT v.02: noveerojums- parasti komentaaros pozitiivo viedoklju priekshmets (uz ko tie attiecas) ir materiaala saturs, savukaart negatiivie parasti tiek attiecinaati, nevis uz saturu, bet gan tiek personificeeti uz taa autoru.. |
|
|
