Katru dienu sapņi kļūst spilgtāki un reālāki. Vai tur pie vainas pavasaris,zāles vai kas tāds?

Aizvakar-Sēžu savā miestā, piepeši no debesīm parādās milzīgs stars,kas vēstī par apokalipsi.Parādās vecie labie Apokalipses jātnieki, trīs man pabrāžas garām un viens pie manis apstājas.....uzpīpēt. No elles sāk līst ārā visi sliktie Elles puiši un armijas no visiem vēsturiskajiem laikiem. Tas jātnieks teica ka man jāmācās islandiešu valoda un vēl kaut ko, bet es tikai teicu ka man bail no asīriešiem,kuri lien ārā un devos uz krodziņu iedzert aliņu. Tipiski!

Vakar un šodien. Sēžu Islandes vulkāna malā, uz pašas krātera malas, gluži ka'tas filosofs, kurš ieleca krāterī(vairs jau neatceros), skatījos kā gaisā brāžas pelnu mākonis,kas mani neskāra, turpat uguņo lava, bet es tikai sēžu un pilnā balsī dziedu "Krizantēmas" pie reizes spriedelējot par vulkānu un romantiskām būšanām. šiškebabs

Lai vai kā-vai jums nav kāds lieks spieķītis? Jo bez tā man staigāšana sagādāt milzu grūtības.Un celi operēt es vēl negribu.