Paķēra mani pie krāgas un laikam vedīs pie zināma speciālista. Es nepretošos,jo labāk laikus sāku glābt kas vēl glābjams, nekā nojūgties un nodzerties pavisam. Par spīti visiem grēkiem, gribas pasmaidīt vienreiz tā no sirds un pa īstam.
Varbūt tikai kāda mīlas būšana varētu paglābt, bet varbūt pazudināt. Esmu kļuvis jūtelīgs, bet.... varbūt tie ir'pašsaglabāšanās instinkti,kurus tik cītīgi cenšos iznīcināt.


Lai vai kā-aizmirstat manu uzvedību.Gribu visu sākt no jauna! varbūt ka šādu tekstu postošana klabē šķiet lieks pōzerisms, bet citādi nevar.