jā, tā sāk rītu-tieši tā-bezpersoā,nē,3.-ajā personā.ceļas stundu agrāk,lai paspētu izpludināties.acis ledusaukstajā ūdenī.par ko tie teica?esot kaut kāda un jau otrā.jādedz sveces.un tad kas uz manis tā smaržo?vai sāp kakls?man mīļotais kakls,manas balss saites!sūrst seja.kas uz rokām?šonakt no miega necēlos dēļ smiekliem kā pagājušonakt.kas tas ar lūpām?vai tās ir manas lūpas?vai man ir mīļākās glāzes?noteikti ka nē.nē un nav.
bet tagad gan es padzeršu ginger tea (nevis sasodītos ginger breads!!!) un ļaujiet man palasīt kafku ā it kā nekā nezinātu,it kā neko nenojaustu,it kā tā pavisam muļķīgi negribētu sapras,ka kaut kas mainīsies.padzīvot ilūzijā par nebūtni.
kāpēc tās sveces ir visas aizdegtas?vakar teicu:šitā par mariju,šitā par jēzu,šitā par mudu,šitā par gardajiem āboliem..
tā,bet tagad gan man jāmostas.laiks jau rāda.kas,atkal zvana?vai izliekas?nē,un es izkārtošu visus skapīšus,man būs svētku kārtība!un pārējos skapīšus arī!arī to lielo,kur esmu iekšā ar visām savām vāverēm!