| augstas domas par sevi.. |
[Oct. 18th, 2006|08:48 pm] |
neiznīcināmas.. diezgan spēcīgas un pārāk lielas.. reizēm pat ieņem pirmo lomu dzīvē..
mīļie skatītāji.. daži raudoši.. daži ar manāmām ciešanām sejā.. daži ar bezizteiksmīgu,nepiepildītu acu skatu..
viņi saņem vien niknuma un pārdomu lauskas.. dažam tās tiek aizpūstas garām, dažam taisni sirdī iegriež galvenajā izturības struktūrā.. dažam sagriež vien kaut ko ne tik svarīgu.. taču iekš kāda kaktiņa.. skatās sīkas nesamaitātas ačeles nesaprotot liekulīgos smīnus visapkārt.. šīs ačeles, briesmu sajūtas pārņemtas, pūlas apstādināt rupjību lauskas,sagraizītos asinsvadus,kuri tiek pūsti garām.. taču neizdodas.. tā nu nedzirdami sirsniņa tiek aizpūsta ar zobenu savainotajā pusē un pārsēju nesavainotajā.. gatava kauties dēļ svešām eksistencēm,jo savējo nesanāca nepalaist vaļā.. tomēr kā nekā.. šim kautiņam nebūs gala.. tas nepārtraukti ņems ziedojumus, kuru sirdis pārgriezt uz pusēm un laist vaļā vēnu spēcīgos pulsus.. nebeidzamība.. nebeidzams aplis.. |
| |
