superego refleksijas

Tās sāpes iesūkšu es sevī –
Bezgalīgās –
Ar pēdējo elpas vilcienu,
Lūpām skūpstot Tevi.

Dzīve reizēm sit par stipru.
Sabrūk torņi, sienas,
Saplūst robežas. Un!
Upes pārkāpj krastus!

Tev mani nepanākt!
Kad nāc, es jau aizgājusi.
Sit tauriņš spārnus klusi.
Svece logā nodzisusi.

Tās sāpes iesūkšu es sevī –
Bezgalīgās.
Tev nesāpēs vairs tā vārdi –
Es mīlu Tevi!

Skrien pāri laukiem nosalušiem sarma.
Sulas koku dzīslās stingst.
Dzīve nekad nebeidzās,
Tik griež jaunu ciklu..