Sievietes izvaro tumsā.
Bērnus sit māju sienās.
Jaunieši pakaras pagrabā.
Spīdzina aiz cietuma restēm.
Badā mirst zem tilta.

Tas nav svarīgi, par viņiem neraudam, par viņa pāri darītājiem nepārdzīvojam. Viņi nav pelnījuši izmocītas bildes visiem redzamā vietā. Viņi nav pūkaini un gribēti katrā mājā.

Un mēs redzam atkal, cik cilvēki akli. Tie nezin, kas ir sāpes, ja to neparāda bildēs. Tie nezin, kas ir sāpes, ja apkārtējie par to neraud.

Es, nosista viengadīga bērna vietā, būtu nedaudz apvainojies uz pasauli.