kaktuss -

gribēju vienkārši kko parakstīt- iestājies akūts latviešu valodas trūkums organismā, bet lapas mājās mājās nevaru atrast. it kā zinu, ka kkur ir, bet meklēt slinkums. tātad... esmu sākusi iegūt augstāko izglītību un jau veselas 2 nedēļas cītīgi iepazīstu visādas interesantas un ne tik interesantas lietas. grupas biedri- kā izrādās :D- ir traki jauki ļaudis. pirms nodarbībām var pastulboties un pilnā balsī padziedāt Ziemassvētku dziesmiņas. bet... nav neviena mākslinieka :((. traki bēdīgs fakts. nav arī neviena izteikti zinātniska gara... ar' nav nekas priecīgs. tā šobrīd ir mana dzīves proza. bet ir arī dzeja. šovakar biju pirtī. nu principā tas pat nav nekas īpašs, bet... gaisā pirmo reizi šogad bija nomanāms rudens. ziemas āboli jau ieguvuši vēl nenovācamu bet jau ļoti ēdamu konsistenci, mazs putnelis, kam nespēju palīdzēt, pērās pa zāli, kas jau kļuvusi rudenīgi koksnaina, ūdens vasaras maigumu nomainījis pret dzeldīgu vēsumu, kurš, romantiski runājot, ir krietni vien audzinošāks, par dzīvu, dabisku, vakarīgu vannu. un debesis... jā, to zvaigžņainums ir visnoteiktākā rudenīgā zīme. dzīve ir skaista. :)