[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| January 10th, 2015 | |
|---|---|
| 03:14 am [Link] |     Man skola vienmēr riebās. Nebija iebildumu pret mācīšanos kā tādu, bet tikai ne grupu darbos, tikai ne projektos, kur kaut kas jādara kopā ar citiem cilvēkiem. Vislabprātāk pavadīju laiku viens, dzīvojot savā nodabā, pētot dabu - tas man gāja pie sirds kopš sevi atceros. Man riebās visi pulciņi, radošās nodarbības (kurš vispār ir izdomājis tādu nosaukumu "radošās nodarbības"? - jo sevišķi tāpēc, ka lielākoties tās sastāvēja no klišeju, stereotipu un sliktas gaumes atražošanas) - lai nu kā - tas viss man riebās, koros nedziedāju, teātri nespēlēju un, ak, jā, - ar sportu nenodarbojos. Man riebās arī tas (īpaši tas) - sports. Devītajā klasē es biju populārākais pāragri izstīdzējušais bālais un klusais tips visā skolā, kuru dīvainā kartā neviens īsti nepacēla, drīzāk ignorēja. Vienmēr domāju, ka mani (paldies augstajiem spēkiem vai kam nu tur jāpasakas) liek mierā, jo visi bija redzējuši Pearl Jam - Jeremy. Prātā atpalicis, protams, nebiju, tāpēc, izmantodams situāciju, arī skaļi (jums jāsaprot, ka manā izpildījumā tolaik "skaļi" nozīmēja pavisam ko citu, nekā jūs šo vārdu iedomājaties) postulēju, kā man "piedur" (toreiz tādu vārdu nelietoju) šī dziesma. |