| čuru suns |
 čuru suns | 3. Sep 2007 @ 09:10  |
|---|
Nu ko lai iesāk, ja suns (4 mēneši) nemāk pateikt, ka grib tikt ārā un tāpēc bieži sanāk pa peļķei? Saprotu, ka suns ir vēl kucēns, bet tomēr kaut ko taču var darīt?
P.S. suns tiek vests ārā apmēram reizi 2-3 stundās!
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171517/150) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mako |
|---|
| Date: |
3. Septembris 2007 - 09:44 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Vest ārā regulāri un bieži.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/172513/1242) |
| From: | shelly |
|---|
| Date: |
3. Septembris 2007 - 10:14 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kaunināt par peļķēm un skaidrot, ka tas ir slikti. Un nezaudēt pacietību. Kā atceros mūsu suni, kas nu jau ir citos medību laukos - jēzus kristus, kas tur sākumā bija, no rīta iekāpt čupā bija ierasta lieta... Neko, izaudzinājām, sunene arī prātā pieņēmās.
| From: | |
|---|
| Date: |
3. Septembris 2007 - 10:39 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kādreiz sensenos laikos, kad paņēmām kucēnu, šis ar slapināja visur un jebkurā laikā. "Ārstējām" ar to, ka piliek purniņu pie peļķes, nokaunina un uzreiz ved ārā uz kādām min. 10..15, vienalga vai tanī laikā izčurājās vai nē. Un tad vēl brīdī, kad kucēns taisījās veidot kārtējo peļķi iekštelpās, kauninājām un vedām ārā vienalga pat ja arī pa ceļam sanāca avārija.. Ja pačurāja ārā, tad attiecīgi saslavināja, iedeva kādu kārumu. Tā sunim iegājās reflekss, ka peļķu taisīšana (nu un attiecīgi arī lielās darīšanas) tikai ārā.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |