2. diena aiziet, kad ir apēsti bitch flakes. Staigāju un bubinu un galvenais, ka ne par ko. Ielīsts alā, guļu, zilā kaste, sedziņa, daudz spilveni. viss. Un galu galā tas taču ir tas, kas bija vajadzīgs. Neko nedarīt. Sasliet kājas līdz griestiem un kūkot. Un gullēēēt galu galā. Un kad tas notiek, atkal nav labi.
Bez tam pie sūdīgām sajūtām esmu mājās un nekur citur nav jābūt, kas var būt pats labākais, jo var pilnīgā angļu mierā žūžot un lutināties ap sevi.
fuck, nu kas ir, kāpēc es esmu neciešams šajā laikā. Nesaprotu. Man taču nekas netrūkst.


upd. Bet statistiski aizņemtie un enerģiskākie ir laimīgāki un retāk ieslīgst kaut kādā mazā depresijā. Ne nu loģiski, jo nav laika būt ar sevi un domāt kaut ko gari.