Es sēžu savā gultā, aizpīpēju cigareti, dzeru statoila kafiju un jūtos pat mazliet iedvesmota.
Nav nevienas tēmas, kuru man tagad prasītos ķidāt, jo viss ir labi, mani nekas un neviens nekaitina, nesatrauc un netraucē.
Tas arī nav labi.
Ar mani tā parasti nenotiek.
Man vajag kaut ko par ko domāt.
Šī sajūta mani mulsina.
Vakardiena in dženeral ir diena, kas jau ir pagājusi un aizgājusi, un nav nekādas jēgas cepties par pagājušām lietām, jo tās ir pagājušas lietas un tās vairs nevar mainīt.
Vieglāk ir sadzīvot ar to, kas ir bijis, ne to, kas vēl būs un tu zini, ka būs.
I know, but for some people it happens just once.
And at night it's still the same loneliness, no matter what you do.
Nav nevienas tēmas, kuru man tagad prasītos ķidāt, jo viss ir labi, mani nekas un neviens nekaitina, nesatrauc un netraucē.
Tas arī nav labi.
Ar mani tā parasti nenotiek.
Man vajag kaut ko par ko domāt.
Šī sajūta mani mulsina.
Vakardiena in dženeral ir diena, kas jau ir pagājusi un aizgājusi, un nav nekādas jēgas cepties par pagājušām lietām, jo tās ir pagājušas lietas un tās vairs nevar mainīt.
Vieglāk ir sadzīvot ar to, kas ir bijis, ne to, kas vēl būs un tu zini, ka būs.
I know, but for some people it happens just once.
And at night it's still the same loneliness, no matter what you do.