Maybe*

16.06.2007.
Ziniet, kā es jūtos? Tur jau tā lieta, ka neziniet! Un tas nevienam arī neinteresē. Manī ir tādas sajūtas, kuras pat grūti uzrakstīt, izstāstīt. Manī iekšā ir kkas sajūtu kopums, kuru apņem plāna, plāna, jau ieplaisājusi dusmu kārtiņa, bet tā galvenā iekšējā masa, kura laužas uz āru, ir žēlums, bēdas un asaru plūdi. Un man nav sevis žēl, man vnk paliek pretīgi no domām, ka es, klausoties pleijerī drūmā ēmo dziesma, birdinu asaras. Tāpēc es to nedaru. Taču es spēju iedomāties un vizualizēt to, kas pēc maza brītiņa notiks. Man jau likās, ka šodien es vienā brīdī salūzīšu, bet bija pāris cilvēku, kuri mani noturēja pie dzīvības, un neļāva asaru dziedzeriem darboties ar jaunu spēku. Tā es te sēžu 1:43pm, tikko izdzērusi nestea ledus tēja glāzi. Huj viņu zina, kur tas optimisms ielīdis. Ā, nē, es pati zinu. Eksperimenta „spēlē Maijai uz jūtām“ jau n’tais dublis ir sanācis sasodīti veiksmīgs. Tad, kad ir labi, tad es Jums beidzu eksistēt, vai ne tā? Ejiet Jūs visi dirst!

18.06.2007.
nejūtos ne par mata tiesu labāk. tikai esmu tagad iekāpusi jau nākamajā pārejas posmā - žēlumā un čīkstēšanā. Lai gan čīkstu es tikai vienam cilvēkam, jo citiem ir vienalga. Jā, labi, kļūdījos varbūt, lai gan vispār.. nekļūdījos gan. raudājusi vēl tā pa īsto neesmu. tas laikam notiks realitātes šova Bitīte Maija 3.sērijā. paldies, ka skatījāties, palieciet uzticīgi no-malas-vērotāji-neko-lietas-labā-nedarītāji!