un saldumus es ēdu tagad vairāk tāpēc, ka esmu atradusi koditorejas, kuru saldumi man tiešām garšo. tai pat valmierā es taču arī regulāri pirku vērdiņa riekstiņus, gandrīz katru dienu piecus riekstiņus. vai arī ievas maiznīcas biezpienmaizītes, vienmēr pirms kāpšanas sestajā vai devītajā autobusā. tā ka nevar teikt, ka es tikai tagad esmu sākusi uzturā lietot saldumus. saldos pie otrā es neņemu joprojām, jo tie man asociējas ar kaut kādiem lipīgiem, staipīgiem ķīseļiem. es nevarēju ciest, ja mamma bērnībā vārīja ķīseļus, viņa gan pārsvarā nevārīja, jo mums negaršoja.
toties tagad es pērku smalkas, dārgas kūciņas. starp citu, jo mazāk naudas, jo biežāk tādas kūciņas. sevis uzmundrināšanai.