| |
[Sep. 11th, 2007|01:27 pm] |
|
Šonakt pirmo reizi uz savas ikdienišķās nakts segas pēc ilgiem laikiem uzvilku virsū arī rezerves variantu - auksts taču! un tā jau kuro gadu - rudens atnāk nemanot, man atliek tikai samierināties un priecāties, piemēram, par tuvojošos braucienu uz Koknesi par tēmu "Rudens lepu zelts" vai par tumšiem vakariem un sveču siltumu, kas drīz izplūdīs kā rauga mīkla manā virtuvē. Vakar Daugavpilī esot bijusi pirmā rudens salna. Negatniece vakar, šķiet, ielīda arī manā mājā. Bet sirds no tādiem vēsiem brīžiem man vairs nesalst. Paņemu aukstumu plaukstās, savirpinu kā papīra lodītes un nolieku uz palodzes - lai gaida ziemu atnākam: Es tikmēr vēl uzdejošu! |
|
|
