| Portrets |
[30. Jan 2007|20:30] |
Līdz braukšanai bija palikušas vēl 20 minūtes. Sēžot skolas garderobē, īsināju sev laiku pildot "cipariņus" (mēs ar Ieviņu esam diezgan slimas). Spēli pabeigt izdevās neticami ātri, bet jaunu sākt vairs nebija lielas jēgas. Kādu brīdi domāju, ar ko lai tagad nodarbojās, bet te pēkšņi atskārtu, ka mana roka sākusi zīmēt. Es sāku zīmēt portretu, sākumā nesapratu, ko tieši (parasti es zīmēju nekonkrētus cilvēkus), tomēr beidzot sapratu, ka es skatos uz Mārci. Jā, uz to pašu Mārci, kas ir nedaudz psihopāts un kas par šo īpašību ļoti priecājas. Es Mārci neesmu redzējusi veselu mūžību, bet mana roka viņu uzbūra uz papīra tik veikli un tik precīzi, ka varēju vienīgi noelsties. tas tik tiešām bija Viņš, un to nevarēja sajaukt ne ar vienu šajā pasaulē. Ja nu vienīgi lūpas nebija īsti viņas, tikai kaut kas nedaudz līdzīgs...
Kad biju tikusi galā ar seju, sāku zīmēt kaklu, bet sapratu, ka manā galvā Mārcis eksistē tikai kā viņa portrets. Man nav ne jausmas, kā viņš izskatās pat centimetru zemāk. Man nav ne jausmas, kā viņš ģērbjās, kādas ir viņa ķermeņa aprises utt., bet man tas liekās tik mazsvarīgi, jo viņa galva un acis pateica visu.
Tā uz manas rūtiņu lapas palika lidojoša Mārča galva.
Nekad nav tik labi sanācis neviens portrets, pie tam vēl mazāk kā minūtes laikā. Lepojos ar sevi. :) |
|
|
