vai tomēr uzgāžot sūdu spaini, paķeram parpalas un lasamies uz tuvākajiem krūmiem, nolādot to otru kā pasaules nelabāko garu?
bet vai kādreiz iedziļinamies tajā ,kur ir šai problēmai sāls?
vainot otru ir vieglāk -
bet loģiski.
Tu - tīrs, nevainojams, kārtigs, labu labais
nepiekā vainīgs.
Bet vainīgs tas otrs, kas padarīts par draņķi.
šodienas situācija man iemācīja uz to paskatīties citādāk.
atzīstot savas pagātnes kļūdu, ka naba cilvēciņu nomētāju kā ar sapuvušiem tomātiem iegraužot tā dvēseli.
labums?
es biju nevainīgā un labā
bet iekšā kas tomēr grauza... kādreiz
šodien es pateicu frāzi - tikai vienu vārdu
PIEDOD
kā laidara vārti atvērās mana sirdsapziņa, skaidrāka topot
gluži kā pa Satversmes punktiem es atļāvos uzskaitīt savas kļūdas un uzlasīt sapuvušo tomātu vērtos vārdus.
un ziniet - man tapa vieglāk
ir grūti lauzt sevi - un pateikt sev - es biju neliete
bet reizēm vajag.
un tas palīdz saskatīt un vairāk iemīlēt sevi
varbūt kādreiz paskatīsimies kur maitas esam mēs un tikai tad apmētāsim otru kā ar sapuvušiem tomātiem.
par savstarpēju draudzību, vienotību, brālību
un tad nebūs vientulības,
tik daudz sāpju...