Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Medical Division -

Jul. 5th, 2006 09:22 pm

Varbūt viņiem ir grūti saprast, bet man tagad ir cita dzīve...
Jā nav pareizi, bet viņi ir tik naivi. Viņi pat nezin kas ir Tolkīns. Kaut gan jā pirms pāris gadiem es biju tāda pati. Bet kad Krisa sāk šausmināties par to kā var mierīgi izklaidēties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem un Kniksīts sāk ņirgt kad pasaku, ka narkotikas mani neinteresē. Tad man ir žēl bērnības kad mēs visi bijām bērni kuri pagalmā spēlēja paslēpes...
Nu nav man ar viņiem par ko runāt. Vienīgais kas ar krisu kopīgs tas kopīgi paziņas. Tikai tie paziņas man ir daudz tuvāki draugi nekā tā pati Krisa...
Jā viss mainās tikai mēs to neprotam redzēt. Viņi sēž tajā savā sporta laukumā strebj aliņus un reizi mēnesī aiziet uz Laroku. Vai tad tā ir dzīve?
Nezinu, ja nebūtu pirms pāris gadiem iepazinusi kurbeli laikam tagad sēdētu tā pat ar viņiem un domātu par to ko šoreiz ierīt vai iešpricēt...
Mjā viss dzīvē mainās. Nju ko jādadzer džins un jāiziet ārā, galu galā krisa tur ir vienīgais kaut cik jēdzīgais cilvēks un tieši viņa man zvanīja

1 comment - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]eziic_miglaa
Date:July 6th, 2006 - 09:09 am
(Link)
Visa vaina ir atšķirīgās vērtību sistēmās. Tik vienkārši ne? Bet reizām šī patiesība izrādās graujoša un traģiska.
Un atliek priecāties par katru cilvēku, kuram tajā iekļauts kas vairāk par sporta laukumu, aliņiem un Laroku.
Kaut vai interneta forums. Kaut vai Tolkīns. Jebkas, kam ir kāda garīga vērtība, ne tikai apreibinoša un deģenerējoša.