šodien biju mājās pēc ilgiem laikiem. pie durvīm klauvēja divi mazi puikas, tādi jauki un mīlīgi, mazliet satraukušies. jautāja vai esam pasūtījuši kūpinātu līni. mēģinu sazvanīt mammu, kura, protams, neatbildēja, līdz ar to mazajiem puisīšiem teicu ka laikam jau nē. pārāk dīvaini likās ka kāds uz mājām būtu pasūtījis zivi, lai gan manai ģimenei ir dīvainība zivis ēst daudz!
pēc apmēram 15 minūtēm arī mamma atsaucās uz zvanu un izrādījās ka tā zivs tomēr bija mums. apskrēju līkumu ap mūsu rajonu bet puikas izzuduši.
un tagad man sāp sirds, ka tiem mazajiem puikām bija jāatved un neviens neko nepaņēma.
lūk kur mana jaukā sirds. vienbrīd iedomājos, ka varētu paņemt tāpat, bet tad nostrādāja doma par to, ka kāds kurš ļoti gaida būs palicis bešā vai kkas tamlīdzīgs.
pēc apmēram 15 minūtēm arī mamma atsaucās uz zvanu un izrādījās ka tā zivs tomēr bija mums. apskrēju līkumu ap mūsu rajonu bet puikas izzuduši.
un tagad man sāp sirds, ka tiem mazajiem puikām bija jāatved un neviens neko nepaņēma.
lūk kur mana jaukā sirds. vienbrīd iedomājos, ka varētu paņemt tāpat, bet tad nostrādāja doma par to, ka kāds kurš ļoti gaida būs palicis bešā vai kkas tamlīdzīgs.
skanja: |
the hobos - walk all night |