minga

atsienu, nometu konservbundžas puiku piesietās pie astes
atplešu spārnus
lidoju

zīda stīgas
lapsas kažoka rudais pleķis uz pakalna baltā sāna
es nolaizu lāsteku

es tā palēnām, palēnām
izkaisu pārslu maisu par pasaules nabagiem
un priecājos, ka zied kaktusi