| |
[18. Sep 2007|11:36] |
Viss bija paredzams.
D ir devis rīkojumu manai vadītājai parrunāt ar mani, kas pagājušajā nedēļā notika. Noskaidrot un visu atrisināt tjipa noskaldīt pie pašas saknes un izraut visu laukā. Tikai viņa, ja tā drīkst teikt aplauzās. Es vien pateicu, ka negribu par šo tēmu runāt un ka sešus gadus nemācījos, lai mani klapētu kā pelavu maisu.
Viss dīvainākais ir ka D ir saskatījis baigi lielu konfliktu, vot tikai es viņu neredzu tik lielu, kā D redz, ka čutļi puskolektīvs iesaistīts un vēl it kā ir bijuši vairāki konflikti nu nezinu var jau būt.
Vienu gan es pateicu, ka lai necer, es vairs neiešu pret spalvu, kā gribat tā darīšu.
Man gribas vairākas reizes teikt: Man ir vienalga. Man ir vienalga. Man ir vienalga. Tā it kā viss jau ir norunāts, sarunāts un ar esošo situāciju esmu samierinājusies. |
|
|
