Nogale burvīga, protams. Sestdien noskatījos trīs labas filmas, izbeidzu savas attiecības ar datoriem un diskiem, caurmērā dzīvoju tikai gultā un naktī biju kaut kur pavisam tālā nākotnē. Bet šodien - uhh! No sākuma uz Koknesi, pēc tam caur Līvāniem uz Arendoli un Lielkursīšiem pa burvīgiem zemesceļiem, tur veikals, cilvēki no bazņeicas, un pareizās pieturas, tad jau Pelēču aura un gandrīz Sventes Egļukalns. Jā, laukos var redzēt vētru, kas bijusi, ceļi vietām ir nešķērsojami milzu egļu dēļ, kas sakritušas krustu šķērsu par man tik mīļajiem zemes ceļiem. Tad jau Dinaburga ar cāļiem, gandrīz cietoksni un mierīgs atpakaļceļš. Kā man patīk Latgale! (p.s. tātad Daugavpili no apmeklējamo saraksta jau izsvītrojam)