|
Jūnijs 5., 2006
20:15 viena māte no piekšas, otra no pakaļas, pati neko nedara, nepārtraukti kaļ savus snobiskos plānus, visu dienu sastopama draugos.elvē., vīrs visu dienu pa darbu, dziļi tumši loki zem acīm, bet turas. par pārējo vispār negribas runāt, šausmīgi sāp sirds par dažiem cilvēkiem.
bet ai, nau ko jābāžas visām pudelēm par korķi. iešu uz upi. jāsatiek bābiņas, jāpasit klačiņas. man arī riņķi, bet šodien man pat piestāv. knapi turos uz krēsla, pāris reizes jau pavilka uz snaudienu, bet es eksperimentēju ar gribasspēku un izturību.
vakar nevarēju aizmigt, 12 sāku skaitīt aitas, tad skaitīju dzejoļus, pastāstīju sev pāris pasakas un nodziedāju sev šūpuļdziesmas, beigās arī pātarus saskaitīju, tādā veidā sagaidīju saullēktu, kas ieraugāms nepieklājīgi agri, bezmazvai pašā nakts vidū. tad paņēmu grāmatu par ēzeli un enģeli un tādejādi kopā ar burtiem sagaidīju rītu. pāris stundas izdevās pierunāt sevi uz miegu. tāpēc man ir plančiks sevi maksimāli nogurdināt, lai nav tik ļoti jāmokās ar iemigšanu šovakar.... ja mani pa ceļam satiekat, tad nežēlojiet, nesakiet, ka es nabadziņš, ka man tik daudz jāstrādā, ka nogurusi u.t.t. es pati savu dzīvi esmu izvēlējusies, un man pat patīk!
|
Comments:
akungs, man lieks, es tieši vienmēr tā saku, to `nabadziņš`, es atvainojos |
|
|
Sviesta Ciba |