zini kā ir, kad pietiek ar visādām savām domām, nerunājot par citu.bet nepietiek ka pati netieku nearko galā, metājot no pirmā staba pie otra, kliedzu pie vienas jūrs un pie otras. stāvu ielas pusē, skrienu otrā. galu galā, saku vienu, domāju citu. šķiet tev arī tāpat. nu kādam taču jāturas pie zemes, jāturas pie staba un jāsēž vienā jūra, lai piesietu tur visur otru. savādāk uz jautājumu `jums ir no kautkā bail` mēs atbildēsim jā. no otras puses.
galugalā.prasās izšķaidīt seju pret asfaltu.
es gribu gribu gribu visu reizē,visu ātri, visu pa daudz.
zeme bez gaisa arī nebūtu zeme, ja vien dievs spētu radīt kādu brīnumainu feju.
daudz skaļas mūzikas.
un pasaki man. es lidoju sprīdi virs zemes, tik laimīgu cilvēku kā mani pēdējā laikā izdodas reti sastapt [citāts], kur tad ir problēma. kapēc es viņu meklēju,radu,pareizāk sakot uzroku?
dumji.